image
Ask our legal expert!
Gencs Valters
image
images
Ask our legal expert!
Gencs Valters
Claim your FREE copy
Doing Business Guide in the Baltics.

Preču zīmju strīdu izšķiršanas prakse Latvijā. Pazīstamākās preču zīmes Latvijā.

17 November 2011
Facebook Twitter Linkedin

Preču zīmju aizsardzību Latvijā regulē 1999.gada 16.jūnija likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", kā arī zināmu nozīmi saglabā arī 1993.gada 9.marta likums "Par preču zīmēm", kura normas nosaka to preču zīmju reģistrācijas kārtību un reģistrācijas priekšnoteikumus (tātad daļēji arī to apstrīdēšanas pamatus), kuras reģistrācijai LR Patentu valdē ir pieteiktas pirms LPZ/99 stāšanās spēkā, – pirms 1999.gada 15.jūlija.

 

 

Strīdi par līdzīgām preču zīmēm

 

Viens no vispopulārākajiem un praksē visbiežāk sastopamajiem preču zīmju strīdu veidiem ir strīdi par identiskām un līdzīgām preču zīmēm.

Likuma par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm 7.panta 1.daļas 1.puntā ir teikts, ka Preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu šī preču zīme ir identiska agrākai preču zīmei, un preces vai pakalpojumi, kuriem tā reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme un šā paša panta 2. punktā- sakarā ar šīs preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas agrākai preču zīmei un attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas. Šīs lietas nonāk Apelācijas padomē kā iebildumu lietas, vai arī prasības pieteikumu tiesā par preču zīmes dzēšanu.

Likumā nav uzskaitīti konkrēti kritēriji, pēc kuriem ir jāvadās, lai noteiktu, ka preču zīmes ir vai nav līdzīgas, kas arī nebūtu pareizi, jo tad salīdzināmās preču zīmes tiktu vērtētas vadoties pēc konkrētiem likumā uzskatīties kritērijiem, bet netiktu vērtēts kopējais iespaids, ko arī uzsver Eiropas Savienības (Eiropas Kopienas) tiesa savā judikatūrā.

Visaptverošs izskatāmo zīmju vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības novērtējums jābalsta uz zīmju izraisīto kopiespaidu, paturot prātā īpaši to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Kritērijs "...pastāv iespēja, ka daļa sabiedrības sajauc..." – liecina, ka zīmju uztverei no attiecīgo preču vai pakalpojumu vidējā patērētāja puses ir izšķiroša loma visaptverošā sajaukšanas iespējas novērtējumā. Vidējais patērētājs parasti zīmi uztver kā veselumu un nenonāk līdz tās analīzei dažādās detaļās.[1]

Divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar aprobežoties tikai ar kāda viena kombinētas preču zīmes elementa ņemšanu vērā un tā salīdzinājumu ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums, pārbaudot attiecīgās preču zīmes, ir jāveic, katru no tām apskatot kopumā, kas neizslēdz, ka noteiktos apstākļos konkrētas sabiedrības daļas atmiņā radīto kombinētas preču zīmes kopējo iespaidu nosaka viena vai vairākas tās sastāvdaļas (Tikai tad, ja visiem citiem preču zīmes elementiem ir nebūtiska nozīme, līdzības vērtējumu var veikt vienīgi uz dominējošā elementa pamata (Tā tas varētu būt it īpaši tad, ja šis elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes attēlā, kas paliek konkrētas sabiedrības daļas atmiņā, tādā veidā, ka visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas tās radītajā kopējā iespaidā ir nenozīmīgas. [2]

Latvijas Republikas Patentu valde praksē ir izdalījusi vairākus kritērijus, kas ļauj piemērot Likuma par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm 7.panta 2. daļu:

  • pretstatītās zīmes ir agrākas preču zīmes Likuma par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm 7.panta 2. daļas izpratnē;
  • salīdzināmās zīmes ir identiskas vai līdzīgas;
  • preces un pakalpojumi, kuriem reģistrēta apstrīdētā zīme, ir identiski vai līdzīgi precēm un pakalpojumiem, kuriem reģistrētas pretstatītās zīmes;
  • sakarā ar preču zīmju identiskumu vai līdzību un attiecīgo preču un pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji salīdzināmās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.[3]

Jautājumu par agrāko preču zīmi ir iespējams vienkārši konstatēt, jo reģistrācijas datums ir konkrēti noteikts preču zīmei, tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar Likumu par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm Pārejas noteikumu 6. punktu – ja Kopienas preču zīme reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004. gada 1. maija, tās prioritāti Latvijā nosaka ar 2004. gada 1. maiju, tātad ar datumu, kad Latvijas Republika pievienojās Eiropas Savienībai.

Lai noteiktu vai zīmes ir identiskas tiek vērtēts gan katrs kombinētās zīmes elements, gan zīmes galvenais elements, gan kopiespaids. Kombinētajai zīmei tiek noteikts galvenais elements. Piemēram, lietā Hama Gmbh, KG pret OOO „NIZHNEKAMSKNETEORGSINTEZ” tika salīdzinātas preču zīme „KAMA” un „HAMA”, apelācijas padome secina – pretstatīto figurālo zīmi (HAMA) veido melns, trekniem burtiem izpildīts uzraksts „hama”, taču šāds rakstības veids nav tik spilgts, lai patērētāji pievērstu uzmanību tieši tam, nevis vārdiskajam elementam „HAMA”. Līdz ar to, analizējot izskatāmo zīmju sajaukšanas iespēju, galvenā uzmanība ir jākoncentrē tieši uz zīmju vārdisko apzīmējumu salīdzinājumu, respektīvi, vai apstrīdētā zīme „KAMA” ir tik līdzīga pretstatīto zīmju dominējošajam vārdiskajam apzīmējumam „HAMA”, ka attiecībā uz izskatāmo preču jomu pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās zīmes sajauc vai uztver tās kā savstarpēji saistītas.[4]

Tāpat arī citā lietā - NATUZZI S.p.A. pret Helius Rīga, SIA Patentu valdes Apelācijas padome secina, ka – patērētāji lielāku lomu piešķirs salīdzināmo zīmju vārdiskajiem apzīmējumiem „DĪVĀNI UN DĪVĀNI” un „DIVANI & DIVANI”, bet ne šo zīmju grafiskajam izpildījumam.[5]

Pretējs secinājums ir lietā Petit Véhicule SAS pret PRINCESS, SIA – apzīmējumu „PRINCESS” un „PRINCESSE” loma salīdzināmajās zīmēs nav izteikti dominējoša. Apstrīdēto zīmi bez vārdiskā apzīmējuma „PRINCESS” veido arī tās grafiskā daļa – zeltainas krāsas dejojoša sievietes figūra, kura aizņem zīmē lielāko daļu, un tās grafiskais izpildījums ir pietiekami spilgts, lai liela daļa patērētāju varētu atcerēties tieši to.[6]

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka kombinētajās preču zīmēs tiek izdalīts galvenais elements, kurš arī būtiski nosaka sajaukšanas iespēju. Tādēļ, lai labāk pasargātu savu preču zīmi ir būtiski to veidot no vairākiem elementiem, ne tikai no vārdiska, jo reizēm preču zīmes spēkā esamību var nosargāt cits, piemēram, grafiskais elements.

Tāpat ir arī būtiska nozīme apstāklī, kurā vietā preču zīmē atrodas līdzīgais vārds jeb vārda daļa. Lietā ACCOR, Société anonyme pret Nekustamā īpašuma mācību atbalsta centrs, SIA Patentu valde norāda, ka „gan apstrīdētā, gan prestatītā zīme satur identisku vārdisku apzīmējumu „all seasons”, kurš apstrīdētajā zīmē atrodas noslēgumā, bet pretstatītajā – zīmes sākumdaļā. Šim faktoram nav mazsvarīga nozīme, ņemot vērā apstākli, ka minētie apzīmējumi nav vienīgie elementi salīdzināmajās zīmēs. (...) Apelācijas padome piekrīt apstrīdētās zīmes pusei, ka arī vārdiskās daļas vārdu kārtība un to savstarpējā saistība var būt vērā ņemams apstāklis[7]

Nākamais kritērijs, ko skata Patentu valde ir preces un pakalpojumi, uz kuriem preču zīme ir reģistrēta. Patentu valde ir uzsvērusi, ka salīdzināmās zīmes var šķist fonētiski un vizuāli tuvas, ja zīmes tiek lietotas sakritīgām vai līdzīgām precēm.[8] Tāpat arī – ievērojot attiecīgo preču un pakalpojumu identiskumu un līdzību, ir jānovērtē, vai patērētāji (...) var salīdzināmās zīmes uztvert kā savstarpēji saistītas, proti, vai šīs preču zīmes izraisa priekšstatu, ka attiecīgajām precēm un pakalpojumiem ir viena un tā pati izcelsme.[9]

Reģistrācijās minētās Nicas klasifikācijas klases, pēc kurām bieži vadās, veicot meklējumu par konfliktā esošām preču zīmēm, paredzētas reģistrāciju pārvaldīšanas (administrēšanas) nolūkiem, bet tām nav izšķirošas nozīmes preču zīmes izņēmuma tiesību robežu noteikšanā, respektīvi, attiecīgo klašu robežas nav tiesību robežas. Spilgts piemērs – Nicas klasifikācijas 9.klase, kuru kopumā mēdz dēvēt par aparatūras klasi, bet kur ietvertas savstarpēji tik atšķirīgas preces kā datori un ugunsdzēsības ierīces, kompaktdiski un kases mašīnas, saulesbrilles un transformatori, signālbojas un mākslīgie Zemes pavadoņi, mēraparāti un glābšanas vestes. Tā kā par šo jautājumu ir bijis daudz strīdu, praktiskā pieredze ir nostiprināta starptautiskā normā:

  • preces vai pakalpojumus nevar uzskatīt par savstarpēji līdzīgiem, pamatojoties uz to, ka kādā Iestādes veiktā reģistrācijā vai publikācijā tie minēti vienā un tajā pašā Nicas klasifikācijas klasē;
  • preces vai pakalpojumus nevar uzskatīt par tādiem, kas nav savstarpēji līdzīgi, pamatojoties uz to, ka kādā Iestādes veiktā reģistrācijā vai publikācijā tie minēti dažādās Nicas klasifikācijas klasēs.[10]

Tomēr tikai tas, ka abas preču zīmes ir reģistrētas vienā klasifikācijas klasē nevar kalpot par vienīgo argumentu, kas preču zīmes var tikt uzskatītas par līdzīgām.

Salīdzinot ir jāvērtē konkrētas preces un pakalpojumi, bet, nosakot, kuri no tiem uzskatāmi par savstarpēji līdzīgiem, izmantojami ne tikai Nicas klasifikācijā iestrādātie pamatkritēriji (līdzīgs izstrādājuma funkcionālais uzdevums, līdzīgs dominējošais izejmateriāls, līdzīgs darbības princips, tā pati saimnieciskās darbības nozare), bet arī tas, vai piedāvātās preces vai pakalpojumi nonāk vai nenonāk tajos pašos izplatīšanas kanālos un tajos pašos pārdošanas punktos. Pakalpojumus bieži atzīst par līdzīgiem tādām precēm, kuras izmanto, šos pakalpojumus sniedzot, u.tml. Eiropas Kopienas Tiesa (Eiropas Savienības Tiesa) ir norādījusi, ka, novērtējot preču vai pakalpojumu līdzību, jāievēro visi faktori, kas attiecas uz pašām precēm vai pakalpojumiem. Šādi faktori citstarp ietver preču vai pakalpojumu raksturu, to adresātu (kas ir to gala lietotājs), lietošanas veidu un vai tie atrodas savstarpējā konkurencē, vai arī papildina viens otru[11].

 

Plaši pazīstamas preču zīmes Latvijā

 

Vēl viena būtiska joma Apelācijas padomes lēmumos ir preču zīmju atzīšana par plaši pazīstamām.

Likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”8. pants nosaka pamatus plaši pazīstamas preču zīmes kā pamatojumu reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu. Šī panta 1. daļa nosaka:

Neatkarīgi no šā likuma 7.panta noteikumiem preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīt par spēkā neesošu, ja šajā preču zīmē sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta tāda preču zīme, kas, kaut arī nav reģistrēta, pirms pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (vai prioritātes datuma, ja tai piešķirta prioritāte) ir bijusi Latvijā plaši pazīstama preču zīme attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem.[12]

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas 1999. gada rekomendācijas „Kopīgās rekomendācijas par plaši pazīstamu zīmju aizsardzības noteikumiem” kā vērtējamie faktori ir jebkuri apstākļi, no kuriem var secināt, vai zīme ir vai nav plaši pazīstama, bet it sevišķi:

  • zīmes atpazīstamības pakāpe attiecīgajā sabiedrības daļā;
  • zīmes jebkādas lietošanas ilgums, apjoms un ģeogrāfiskais areāls;
  • zīmes jebkādu veicināšanas pasākumu ilgums, apjoms un ģeogrāfiskais areāls;
  • zīmes reģistrāciju vai reģistrācijas pieteikumu pastāvēšanas ilgums un ģeogrāfiskais areāls;
  • zīmes tiesību sekmīgas īstenošanas fakti;
  • vērtība, kāda saistīta ar šo zīmi.[13]

Tā, piemēram, lietā AB Electrolux pret Elux, SIA iebilduma iesniedzēja pārstāvis norāda, ka preču zīme ELEKTROLUX uzskatāma par plaši pazīstamu preču zīmi Latvijā,, jo tikusi Latvijā ilgstoši un plāsi lietota un reklamēta, ko apliecina šīs preču zīmes reģistrācija bij. PSRS 1965. gadā. Apelācijas padomes sēdes laikā iebilduma iesniedzēja pārstāvis arī informē par uzņēmuma Eletrolux darbību un ievērojamo preču apgrozījumu dažādās pasaules valstīs.[14] Tomēr būtiski ir šādus apgalvojumus pamatot ar pierādījumiem, kā tālāk norāda Apelācija padome, tad Apelācijas padome principā neapšauba, ka pretstatītajai zīmei ELECTROLUX Latvijā ir zināma vēsture, tomēr uzņēmuma Eletrolux pārstāvis attiecībā uz Latviju nav iesniedzis nekādus dokumentus vai materiālus, uz kuru pamata Apelācija padome varētu secināt, ka preču zīme ELECTROLUX ir plaši pazīstama zīme Latvijā Likuma par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm izpratnē.[15]

Citā lietā – Latvijas Balzams, A/S pret Stolichny Trest, Zakritnoe aktsionernoe obshestvo lietas materiālos ir pievienota informācija, ka Stočnaja vodka STOLICHNAYA RUSSIAN VODKA vai tai ļoti tuva zīme, Latvijas patērētājiem ir zināma sen – kopš 1948. gada, kā arī tās realizācijas apjomiir bijuši lieli. Pretstatītās zīmes licenciāta – A/S Latvijas Balzams pārstāvis sēdē min, ka degvīns ar preču zīmi M 35 840 joprojām ir populārs un ir pieejams tirdzniecībā, piemēram, 2007. gadā degvīna realizācijas apjomi bija 1000 dekalitri (jeb 10 000 litri). Tāpat degvīns „Stolichnaya”tiek eksportēts lielos apjomos. Lietā arī iesniegti materiāli par degvīna „Stolichnaya: reklāmas pasākumiem dažādās izklaides un atpūtas vietās Rīgā.[16]

Citāds vērtējums ir lietā ACCOR, Société anonyme pret Nekustamā īpašuma mācību atbalsta centrs. Iebilduma iesniedzējs argumentē, ka ACCOR, Société anonyme pieder viesnīcu ķēde Eiropā ar 86 viesnīcām un nav izslēgts, ka šāda viesnīca tiks atvērta arī Latvijā. Tomēr Apelācijas padome noraida šādu argumentu noraida un secina, ka šajā lietā šis aspekts nav piemērojams, jo Apelācijas padomes rīcībā nav pierādītu ziņu par pretstatītās zīmes „all seasons HOTELS is all you need” pazīstamību Latvijas patērētājiem. [17] Kas pēc būtības ir viena faktora izcelšana pār otru, izdalot faktorus noteiktā hierarhijā - zīmes atpazīstamības pakāpe attiecīgajā sabiedrības daļā kā būtiskāks faktors par zīmes jebkādas lietošanas ilgums, apjoms un ģeogrāfiskais areāls.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas prakses apkopojumā ir arī norādīts, ka mūsdienās arvien plašāk tiek atzīts viedoklis, ka attiecīgajām zīmēm pat nav jābūt neapšaubāmi sajaucamām, pietiek ar konstatējumu, ka apstrīdētā zīme vai apzīmējums ir plaši pazīstamas preču zīmes atveidojums vai imitācija u.tml. un attiecīgi rodas kaitējums plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.[18]

Citai personai piederoša plaši pazīstama preču zīme var būt pamatojums reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu. Arī šajā gadījumā jāsalīdzina zīmju prioritāte, gan nedaudz citādā aspektā. Proti, ir jāvērtē, vai pretstatītā zīme, kas var arī nebūt reģistrēta, vai arī būt reģistrēta citām precēm vai pakalpojumiem, jau pirms apstrīdētās zīmes pieteikuma vai prioritātes datuma ir bijusi plaši pazīstama Latvijā. Lai gan parasti nav iespējams konstatēt konkrētu datumu, kad iestājusies attiecīgās zīmes plaša pazīstamība (jo runa ir par attiecīgās patērētāju grupas priekšstata pakāpenisku veidošanos, nevis kādiem konkrētiem faktiem un notikumiem), ir ļoti vēlams attiecīgo laikposmu noteikt kaut aptuveni, taču, cik vien iespējams, skaidri. Bieži vien šāds tiesas atzinums par plaši pazīstamu zīmi tiks izmantots vēlāk, citos strīdos (reizēm arī administratīvos strīdos un krimināllietās), un var nepietikt ar konstatējumu, ka plaša pazīstamība iestājusies kaut kad agrāk, "pirms" agrākajā strīdā apstrīdētās preču zīmes pieteikuma vai prioritātes datuma. Tad var nākties pārvērtēt visu pierādījumu kopumu par plaši pazīstamo zīmi. Sevišķi grūti izmantot kā pierādījumu vēlākas patērētāju aptaujas, jo aptaujā lielākoties var konstatēt patērētāju šābrīža priekšstatus, nevis kādu apstākli pagātnē. Tātad arī plaši pazīstamu preču zīmju lietās zīmju prioritātes jautājums ir ļoti nozīmīgs, taču attiecīgā tiesu prakse apskatāma kopā ar citiem plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzības aspektiem.[19]

 

Nobeigums.

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts savās tiesībās ir iestrādājusi direktīvas, kuras arī tiek piemērotas dažādos strīdos par preču zīmēm. Tāpat arī Latvijā tiek piemēroti dažādi starptautiskie normatīvie akti, piemēram, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas 1999. gada rekomendācijas „Kopīgās rekomendācijas par plaši pazīstamu zīmju aizsardzības noteikumiem”. Kopš 2004.gada 1.maija preču zīmju tiesības arī Latvijā uzskatāmas par Kopienas tiesību jomu, un izšķirošu nozīmi iegūst tā preču zīmju tiesību interpretācija, kuru sniedz Eiropas Kopienu tiesa, kā arī Vispārējā tiesa. Tomēr jāņem vērā, ka katrā valstī būs sava specifika strīdu risināšanā, ne vienmēr, ja vienā Eiropas Savienības valstī tiks pieņemts labvēlīgs lēmums, tad citā tas būs tāds pats.

Uz agrākas preču zīmes pamata atzīstot citu preču zīmi par spēkā neesošu un preču zīmes pārkāpuma lietās identisku zīmju un identisku preču vai pakalpojumu gadījumā aizsardzība ir absolūta, un sajaukšanas iespēja tiek prezumēta. Ja kādā no salīdzinājuma aspektiem – attiecībā uz apzīmējumiem vai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem – identiskums nav konstatējams, ir nepieciešams salīdzināmo zīmju (apzīmējumu) sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums, ņemot vērā visus būtiskos faktorus lietā, un it īpaši: preču zīmes atpazīstamības pakāpi tirgū, asociācijas, ko izraisa salīdzināmie apzīmējumi, līdzības pakāpi starp apzīmējumiem un līdzības pakāpi starp precēm vai pakalpojumiem. Sajaukšanas iespēja ietver arī zīmju asociācijas jeb savstarpējās saistības iespēju, kas jāsaprot nevis kā vienas zīmes ārējo pazīmju asociācijas iespēja ar citas zīmes pazīmēm, bet gan kā iespējami izraisītais patērētāju priekšstats, ka preces vai pakalpojumi, kas marķēti ar šīm zīmēm, varētu nākt no viena un tā paša uzņēmuma vai, atbilstošā gadījumā, no ekonomiski savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. Zemāku līdzības pakāpi starp precēm vai pakalpojumiem šādā vērtējumā var kompensēt augstāka attiecīgo zīmju līdzības pakāpe un otrādi. Visaptverošs zīmju vizuālās, fonētiskās un jēdzieniskās līdzības vērtējums jābalsta uz zīmju kopiespaidu, īpaši ievērojot zīmju atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Jo augstāka ir agrākās zīmes atšķirtspēja, jo lielāks ir sajaukšanas risks, līdz ar to plašāka aizsardzība piešķirama zīmei ar augstu atšķirtspēju, kura tai piemīt vai nu pašai par sevi, vai sakarā ar tās reputāciju tirgū. Turklāt izšķiroša loma šajā vērtējumā ir zīmju uztverei no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas vidējā patērētāja puses, kurš šāda visaptveroša novērtējuma nolūkiem uzskatāms par samērīgi labi informētu un samērīgi vērīgu un piesardzīgu, bet kurš zīmi parasti uztver kā veselumu un nenonāk līdz tās analīzei detaļās un kura uzmanība var mainīties atkarībā no preču vai pakalpojumu kategorijas.[20]

Svarīgs ir jautājums par plaši pazīstamas preču zīmes tiesību realizāciju – gan attiecībā pret citu preču zīmi vai komercdarbībā lietotu apzīmējumu saistībā ar identiskām un līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, gan arī gadījumos, kad preces vai pakalpojumi nav līdzīgi. Šajos gadījumos izšķirošs nav vis klasiskais preču zīmju sajaukšanas vai savstarpējās asociācijas tests, bet gan plaši pazīstamās preču zīmes iespējama atdarinājuma vai imitācijas konstatēšana, saistībā arī ar citiem lietas apstākļiem, kas var ietvert atbildētāja iespējamu negodprātību, patērētāju uztveres negodīgu izmantošanu atbildētāja interesēs (izraisot patērētājiem priekšstatu par atbildētāja zīmes saistību ar plaši pazīstamās zīmes īpašnieku) vai citādu tirgus izkropļojumu, kaitējumu plaši pazīstamās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai vai citādu kaitējumu plaši pazīstamās preču zīmes īpašnieka interesēm.[21]

 

Valters Gencs

Latvijas patentu pilnvarotais advokāts

 

 


[1] EKT lieta C-251/95, 11.11.1997; Sabel; [1997] ECR I-6191; § 23

[2] Eiropas Kopienas Tiesas spriedums apvienotajās lietās no T‑5/08 līdz T‑7/08 http://curia.europa.eu/jurisp/

[3] Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis. 2011. gada septembris. 1276.lpp.

[4] Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis. 2011. gada septembris. 1279.lpp

[5] Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis. 2011. gada maijs 638.lpp

[6] Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis. 2011. gada augusts 1135.lpp

[7] Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis. 2011. gada februāris162.lpp

[8] Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis. 2011. gada septembris. 1280.lpp.

[9] Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis. 2011. gada augusts 1128.lpp

[10] Par tiesu praksi strīdos par tiesībām uz preču zīmi. Tiesu prakses apkopojums. http://www.at.gov.lv/files/docs/summaries/2008/galigais%20precu%20zimes%2023%2004%2008.doc

[11] EKT lieta C-39/97, 29.09.1998; Canon & Cannon; [1998] ECR I-5507; § 23.

[12] Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm: LR likums. http://www.likumi.lv/doc.php?id=18863

[13] Joint Recommendation Concerning Provision on the Protection of Well – Known Marks. http://www.wipo.int/about-ip/en/development_iplaw/pdf/pub833.pdf

[14] Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis. 2011. gada februāris.165.lpp

[15] Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis. 2011. gada februāris.165.lpp

[16] Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis. 2011. gada marts.456.lpp

[17] Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis. 2011. gada februāris.163.lpp

[18] Par tiesu praksi strīdos par tiesībām uz preču zīmi. Tiesu prakses apkopojums. http://www.at.gov.lv/files/docs/summaries/2008/galigais%20precu%20zimes%2023%2004%2008.doc

[19] Par tiesu praksi strīdos par tiesībām uz preču zīmi. Tiesu prakses apkopojums. http://www.at.gov.lv/files/docs/summaries/2008/galigais%20precu%20zimes%2023%2004%2008.doc

[20] Par tiesu praksi strīdos par tiesībām uz preču zīmi. Tiesu prakses apkopojums. http://www.at.gov.lv/files/docs/summaries/2008/galigais%20precu%20zimes%2023%2004%2008.doc

[21] Par tiesu praksi strīdos par tiesībām uz preču zīmi. Tiesu prakses apkopojums. http://www.at.gov.lv/files/docs/summaries/2008/galigais%20precu%20zimes%2023%2004%2008.doc

For questions, please, contact Valters Gencs, attorney at law at info@gencs.eu


folow us folow us folow us rss

The material contained here is not to be construed as legal advice or opinion.

© Gencs Valters Law Firm, 2016
Submit
Claim your FREE copy
Doing Business Guide in the Baltics.